Ticēt burvestībai vai – vispār var ticēt, kam grib, bet notikumi risinās neapšaubāmi, neapstrīdami, skaidri un gaiši redzami. Glītā, atjautīgā un pārgalvīgā Džesika − viņa allaž gatava kādu izjokot, var izkāpt pa otrā stāva logu, lai vecākiem nezinot satiktu mīļoto Billiju, pēc randiņa tāpat vienkārši uzkāpt kokā, lai pa logu tiktu atpakaļ… Šī pati gaišmatainā smaidīgā būtne kādu rītu pamostas… Tas ir vīrietis tā ap trīsdesmit, kas izlien no gultas Džesikas naktskreklā. Joks? Kāds joks, ja viņa / viņš pati / pats savām acīm visu redz… Izmisums? Var to saukt, kā vien gribas, no tā nekas nemainās. Spogulis rāda bārdas rugājiem apaugušu seju. Un, ja tā, tad jādomā, ko darīt, kā dzīvot. Džesika jau pati nezina, ka viņai tagad jādzīvo sīkā blēža Klaiva Mekstona ādā… Pārpratumu bez gala, divdomīgu situāciju vēl vairāk… Beigas labas. Kā jau komēdijā.
0 
0 
5
